Dzīve bez viedtālruņa

Pastāsti savējiemShare on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter

Dzīve ar viedtālruni mūsdienās ir tas pats, kas dzīve ar NOKIA 3310 2001. gadā. Tāds nav daudziem, līdz ar to viedtālruņa īpašnieki var justies īpaši, it kā izredzēto kastai piederīgi. Skumji vienīgi, ka šādus telefonus pērk pat tie, kas dzīvo pie vecākiem. Otra analoģija šajā gadījumā būtu cilvēks, kas dzīvo Pļavniekos divu istabu dzīvoklī, bet līzingā uz 10 gadiem ir paņēmis BMW X5. Tajā pašā laikā atmetot mazvērtības kompleksu māktos viedtālruņa lietotājus nonākam pie secinājumiem par dzīvi bez viedtālruņa.

Galvenie secinājumi

1. viedtālrunis ir laika zaglis

Epastu lasīšana telefonā, jaunumu publicēšana tviterī vai feisbukā ar viedtālruni atņem laiku, ko var izmantot daudz produktīvāk.

2. viedtālrunis rada ilūziju par savu svarīgumu

Lielā mērā šim jautājumam jau pieskāros ievadā, taču vērts pieminēt, ka publicējot savas domas sociālajos tīklos rodas sajūta, ka esi svarīgs. Patiesībā tas ir tas pats, kas kāmim skriet ritenī. Darbība notiek, bet labuma nekāda.

3. viedtālrunis apgrūtina domāšanu

Viedtālruņa lietošana lielā mērā padara domāšanu fragmentāru. Katru ideju gribas pastāstīt citiem, neizdomājot nemaz līdz galam. No vienas puses tā var saņemt uzreiz atgriezenisko saiti, bet šī saite ir ļoti vājas kvalitāte, jo ir tikai acumirklīgs impulss no pārējo vietdāltruņu lietotāju puses, kas ātri pazūd nebeidzamajā ziņu plūsmā.

4. viedtālrunis ir dārgāks par parasto mobilo telefonu

Kvalitatīva viedtālruņa iegāde izmaksā aptuveni tikpat vai vairāk kā viduvēja portatīvā datora iegāde, taču tā izmantojums ir nesalīdzināmi mazāks. Papildus jāņem vērā, ka būs jāmaksā vairāk par interneta izmantošanu telefonā.

****************************

Agrāk mēs (galvenokārt, zēni) bērnībā skatījāmies tv un spēlējām datorspēles. Tagad, kad esam lieli notriecam laiku spaidot telefonā pogas un rakstot par lietām bez kurām var mierīgi iztikt. Tā vietā, lai izmantotu telefonu lietām, kam tas tiešām ir domāts un vajadzīgs, esam kļuvuši par tehnoloģiju vergiem. Sliktākais, ka vergo arī meitenes, kurām arī ļoti gribas būt svarīgām.

Varbūt ir vērts atgriezties pie saknēm ? Latviešu paruna māca – klusēšana ir zelts. Noliec savu viedtālruni malā.

Pastāsti savējiemShare on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter